18+
Sieviete -
ne jau
verdzene,
ne
kalpone,
ne ķēkša;
smaidi,
glāsti, skūpsti,
tev gultā
maza
negantniece
un
atkarīgs
tu kļūsti.
Kopkrājums "SIEVIETEI BŪT!"AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
Es tikai pasniedzos uz tavu pusi,
Un kāds jau ceļas pretī manai plaukstai.
To maigi satveru un sāku rotaļu,
Ko veikli spēlē mani pirksti.
tavs saulesstars
spiežas mākonī manā
tik spēcīgi
ka nu jau mākonis
pats tiecas tam pretī
tik gribīgi
jo saulesstars
triecas mākonī iekšā
tik kārīgi
Es guļu kaila rudzupuķēs
Un gatavoju savu vainadziņu;
Tu no aizmugures pielavies
Un ar savu zieda kātu
Aizpin tajā caurumiņu.
rītausmā ganīte
spēlē stabulīti
veikli pirkstiņi
glāstoši skraida
lūpām un mēlīti
raisīta melodija
mežā modina milzi
norā jau gaida
paceltu bruncīti
plati likdama
katru solīti
nerātne elsdama
dancina milzi
slidena rasa
ganīte kritusi
aizripo stabulīte
atbrīvo milzi
debesu jumā
mirdzoša saulīte
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
Tava saule ilgi jo
ilgi zenītā stāvēja,
Kamēr saule nogrima pasaules jūrā,
Tā cieši jo cieši
manu pasauli turēja.
Mana pasaule apaļus sānus grozīja,
Un gozējās pasaule
karstajā saulē,
Jo tavai saulei vēl ilgi nebija norieta.
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
Naktī manu mēnesnīcu
saņēmi
Un to visu ar
zvaigznēm noklāji.
Vēl rītausmā mēssgaismu
turēji
Un atkal katru
zvaigznīti skaitīji.
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
Veikla mēlīte, spraiga,
Gribulīte, ziņkārīte,
Rotaļā draiska.
Mēlīte lunkana, maiga,
Spriganīte, zibulīte
Briedumu raisa.
Mana samtainā mēlīte,
Mīļumiņš, jaukumiņš,
Tava saldkaisle.
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
tavā skūpstā grimst
manas aveņu ogas
sārtas un stingras
kārajās plaukstās
slīd persiku krūtis
es kūstu zemenes
sulīgā saldumā
kaislības asorti
sievietes garšā
mirkstošas lūpas
tavā gardēža baudā
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
tavu glāstu sprogās
un skūpstu ķemmēs
tavās rokās un lūpās
manas ausis un krūtis
šonakt kailīgi
mīlējis
maigi frizūru
izjaucis
tu mani piespraudis
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
Nekur no tevis neaizbēgšu,
Ja esmu mīļuma apņemta;
Kad tava vīrišķība ir patiesa,
Un mana sievišķība atvērta.
Manas biksītes
draiski uz lampas karājās,
Un kad
Tavas zeķes pie
gultas kā marķieri mētājās,
Un tad
Manas kājas ap taviem
gurniem savijās,
Tad kad
Tavs dabas spēks,
mani atvēris, ietriecās.
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
veru ziedlapu kausiņu
pilnu rītausmas rasas
tur mirkst tavas
lūpas
mēle saldumu bauda
maigi satvēris
ziediņu
kaisli lapiņas
skūpsti
visa iekārē smaržoju
manā plaukumā grimsti
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
rītausmā pļava
nopļauta
jau vakara apskauta
tvanīga vilinoša
no skatiena nejauša
no pieskāriena
sākās pazušana
līdz gaiļi dziedāja
līdz saule ausa
pļava savadīta
un atkal roka
darba rīku tajā tausta
...
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
Vasaras vakara
apņemta
Vilina šorīt nopļautā
pļava
Vēl mazliet skanīga
Mežmalā kārtojas
migla
Zāle vīst un smarža
vilina
Saldi reibina un
kārdina
Diena varbūt vēl
viena
Aizlidos nakts uz
siena.
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
kvēla mēle slīd manu
augumu
kā lai savas rokas
no taviem matiem
izņemu
pieturu atlaižu gaidu
bet pēkšņi sastingstu
un vairs nezinu
turos vai lidoju
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
Vāverīte nerātnīte,
Savu priedi
nesmādēja,
Vāverīte pašūpoja,
Priede zaru noturēja.
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
Cūka rudzos!
Cūka rudzos!
Ganiņš stabulē?
Nomīdītos rudzos
Atkal cūkai gana
Stabulīte mutē.
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
tavu pirkstu gali
spēlējas ar mani
tie aizslīd viegli
krūšu galiem pāri
un ielien dziļi
manī pirksti kāri
Tavas kājas basās
Es apauju zīda zeķēs
Un sniedzos vēl tālāk,
Kur zeķturis prasās.
ilgojos
tik ļoti,
ka
pamodies
mans zvēru
dārzs:
skudriņas
skraida,
taureņi
lido,
bet es
pati
kā kaķene
martā,
laiski
izstaipoties,
gaidu tavu
ņau
Kopkrājums "SIEVIETEI BŪT!"
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
Tava vīrišķība mani stigri tur,
Kur nevaru vairs izrauties nekur;
Un arī pati gribu, lai es palieku, kur
Abus kaisle neaptur.
Notīru mušu kakas
Guļamistabas
spoguļiem.
Krāsoju lūpas,
Lakoju nagus,
Vēl jāizvelk
gludeklis,
Jānovāc krunkas,
No gultas veļas,
No sejas un
zeķturiem.
Vēl jānopērk vīns
Un jāiededz sveces,
Būšu gatava noslaucīt
putekļus
Saviem vecajiem
Vientuļiem
brūtgāniem.
Mēs griezīsim pudeli,
Minēsim mīklas
Un bučosimies,
Kāds varbūt
piecelsies,
Varbūt kas sanāks,
Un abiem līdz kapa
malai
Būs par ko smieties,
Runāt un meņģēties.
Es savam večukam
Galvu varēšu glāstīt,
Un ļaut viņa rokai
slīdēt
Gar manu kāju vēl
augstāk.
Un tā jau būs labāk,
Nekā vientuļi
Kaķim vai sunim
stāstīt,
Par to, kā ālējās
jaunībā.
Mēs pratīsim mīļumu
baudīt,
Jo diviem melnais ir
baltāks,
Tik ilgi, kamēr kādu
no abiem,
Kādreiz kaulainā
savāks.
Tad arī kaķiem un
suņiem
Viņu laiks pienāks,
Blakus tukšumu aizstāt.
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
mīļi palaistas rokas
mēle ausi nolaiza
skudriņas satrauktas
lūpās satiekas
iekārē aiztraucas
skudriņas skrejošas
augumos savijas
sprādziena kaislības
skudriņas izbērtas
maigi glāstītas
atpakaļ savāktas
skudriņas iesnaužas
atkal traucētas
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
Guļu
baltos palagos
Un
sapinos tavos valgos
Jo
esmu kaisles mirkļos
Iegūta
turpinājumos
Un
palieku tavos
Skāvienos
ciešos
Abu mīļuma
pilnos
zvaigznes nobāl un
mēness aizsvīdis
no mūsu elpas
naksnīgajās debesīs
un tikai viļņu čalas mūžīgi
pļāpīgās
mūsu satikšanos visai
jūrai izstāstīs
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
esmu atvēries
gliemežvāks
siltajās pludmales
smiltīs
un gaidu kā devītais
vilnis
tajā zeltainā
dzintarā ieplūdīs
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
Stāvu pie tavas bikšu priekšas,
Tur nepietiek pogas.
Domāju, kur palikušas –
Laikam pogājot iztrūkušas.
Varbūt tev zāles nopirkt,
Lai bieži nav jāpogā ciet un vaļā?
Bet, ja nu kāda cita tās atknibina,
Tad, lai paliek bez pogām.
Bet man arī ir sirdsapziņa!
Un, lai tu nemoki mīļākās,
Nopērku bikses ar rāvējslēdzēju –
Ar tādām visiem būs vieglāk.
Vakarā satieku jauno kaimiņieni,
Viņai uz lūpas svaigs plāksteris.
Prasu, kas notika, ko darīji?
Atbild, ka atvēra rāvējslēdzēju ...
Ha! Es noslēpju tavu bikšu pogas
Un sabojāju rāvējslēdzēju.
Sev nopērku jaunu apakšveļu
Un, protams, ka bez aizdares!
labu rītu saule ceļas
mostos arī es
līdz ar sauli mīļas
rokas jau uz vāveres
es ritinos zem tavas
buču segas
ar kuru mīļi apsegtas
tiek krūšu ogas
un citas jaukas
manas daļas
un kaislē pilnas
mūsu abas
kājstarpes jau ņemas
zem buču klātas
mīlestības segas
Kur meitiņa lunkana,
Maiga kā liepiņa,
Stingrumā puisīša
Ozola stāja.
Kur liepiņa līgoja -
Aizvēju kāroja,
Tur ozols lustēja -
Zīļukus bēra.
uz vēdera man putukrējums
ko tu tik kārdinoši laizi tā
ka gribu lai tu ātrāk
manī iekšā trauc
un iegūsti jau mani tā
ka kaisli kliedzu vēl un vēl
un baudā elšu jāāa
Kur manu matu sprogās
Tava elpa maldās,
Tur manas ausis ausās
Mīļvārdiņu skaņās.
Jo augums ļaujas tavā
Kaisles pārņemtajā varā,
Un taureņi spurdz vēderā.
Jo saņemta es skaujās,
Kad slīdi manī iekšā,
Un abu saldās maņās
Mēs elsojam jau baudās,
Jo mīlas taureņus
Nav iespējams vairs savākt.
es kā puķe koši uzziedu
un mani apskauj tu
kā vējš ar savu plūsmu
jo katru puķes ziedlapiņu
apveltī ar maigu skūpstu
ka nu jau kaisli smaržoju
un glāstiem pretī plaukstu
jo savu ziedu atvāžu
un tajā tavu vēju notveru
un ilgi vaļā nelaižu
jo katrā pieskārienā
es tā spēku sajūtu
un baudu gūstu
Es grimstu tavās skaujās
Un lokos saldās sajūtās:
Tu traucies manī iekšā,
Ka iebļaujos es priekā.
Un tavu vaidu dzirdot,
Es, nu, jau zūdu baudot,
Kad vienojamies tuvībā
Tik ļoti kaislīgā un mīļā,
Jo pazudusī meitene,
Ir pārvērtusies sievā.
Mana gulta
bez tevis ir tukša
Lai cik
krāšņus palagus klātu
Un dūnu
segās kaila es tītos
Nu nebūs
tur siltuma nekāda...
Kaut
sapnis reiz piepildītos
Ka atverot
acis tevi ieraugu
Pār mani
mīļumā noliekušos...
Tavs
skūpsts man tuvojas kaislīgi
Jo zini ka
noteikti pamodīšos...
Un tālāk jau viss tikai sākas...
Kā atslēga
durvīs kas noklikšķ
Kā mirklis
skaistais vēlmei dzīvot...
Kopkrājums "SIEVIETEI BŪT!"
Autorgrāmata "SKŪPSTU GARŠA"
mana palaidnīte
skūpstu pušķi
austiņām
paspēlē stabulīti
mana gribulīte
muzikanta pirkstos
vijole skaņās trīsoša
mana draiskulīte
lūpiņām mitrām
ļaujas stabulīte
elsām
mana mīlulīte
stingri turu
instrumentu
spēlējam dziedam un
baudām
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
ļauj manu samu
tavā upītē ielaist
kurā tas peldēs
pa straumi
pret straumi
un tad tava upīte
varenos viļņos
urgdama plūdīs
uz tava
pleca galvu nolieku
un pati
mīļi pieglaužos
un tavā
dāsnā mīļumā
es visa
kaislē atveros...
Kopkrājums "SIEVIETEI BŪT!"AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
Kur liksi mani tādu - slinku dāmu:
Neprotu ne maizi cept, ne šmorēt;
Es protu tikai gultā plika gulēt,
Lai abiem baudu sagādātu.
nezinu, ko lai daru
ar savu mīļāko baru -
varbūt izlozi veikt,
vai varbūt izretināt:
"oliņ boliņ ..
un tu esi brīvs!"
jo es jau to varu,
bet vai būšu gandarīta?
ja var pienākt tāds rīts,
kad gultā modīšos viena,
un lūzīs mana iedomība.
bet būs jau par vēlu,
jo kāds arī man būs
noskaitījis "oliņ boliņ ..."
un tad arī es būšu
izmesta no spēles
nevienam nevajadzīga
Ar savu negausību
Dari mani gausu,
Lai tādu piepildītu
Vairs neatlaistu.
es
tava laika ritumā
tik
negaidīti iekļaujos –
un
laimes pilnu sirsniņu
nu
azotē tev ritinos
un
atklātajās sarunās
mēs
savas vēlmes atklājam
un
kaisles pilnās minūtēs
viens
otru vairāk izzinām
ikreizi
manī veroties
tu
saki – skaistas acis
es
jūtu tevī klausoties
ka tu
man ļoti ļoti patīc
tos
reibinošos tauriņus
kāds
palaidis ir brīvībā
un nav
vairs miera man
tik
saldas trīsas atmiņā
Kopkrājums "SIEVIETEI BŪT!"
Ak, manu rausīti,
Kur tad nu riposi?
Es, tava lapsa -
Noteikti noķeršu.
Pasakas stāstīsi,
Noskrubināšu,
Es, tavs liktenis,
Nekur nespruksi.
Ak, manu rausīti,
Velies pie manis,
Es, tava lapsa,
Iekārē laizīšu.
manī lūkojies tik kāri
bet vēl jau nejauti
ko redzēji
tikai atskatos uz mirkli
un tu pat nemani
ka paņēmi
es jau izmantoju brīdi
kad tu ar iekāri
vēl varēji
un apmierināju sevi
un tu vēl saņēmi
ko gribēji
jau atkal mani satiki
bet tu vēl nezini
vai dabūsi
Tavās rokās ģitāra,
Māksla un mūza.
Aizskarta stīga
Tajā skanīga
Tava melodija.
Tavās rokās sieviete,
Skaista un mīļa.
Skūpstīta glāsta
Viņā kaislīga
Tava mīlestība.
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
Tavu skūpstu notis
Mana auguma stīgās
Mīļi spēlējas
Kaisles melodijās
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
rokās nolaižas augums
balta lapa
ar pirkstiem velku
tajā
nošu līnijas
skūpstot salieku
notis
skanīgas
atrodu nošu atslēgas
atvērtas
mēle nolasa vārdus
kaislīgus
mana dziesma ir pilna
mīlestības
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
tu tik ļoti gribi
ka nezini kā saķert
lai manu vāzi dabūtu
kurā savu daiļo
amarilli ieliktu
krāna ūdeni ielietu
un no rokām
neizlaistu
sev cieši piekļautu
reibumu saostu
lai nākamo
amarilli tajā
iespraustu
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
silti sauleszaķi
skar manu seju
un kutina kaklu un ausi
kā es gribu
lai tie ir tavi
iekāres skūpsti
un sauleszaķi glauž
tavu dupsi
kad mani tu
iekārē kaislīgi gūsti
šovakar uzlūdzi vējā
dejot
jūras malā izbaudīt
tango
man jau devīto vilni
lokot
tava zivtiņa
putiņās svingo
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
es tavs kalps sasaistīts
maza pātadziņa švīkst
nu jau esmu sagūstīts
mana padevība tevī
līst
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
Tev spēks kā labam
konjakam,
Jo īsta garša ir un
smeķīgums.
Kaut reizēm elpu
aizrauj sīvums,
Es garšu izbaudu līdz
reibumam.
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
tava plauksta manu
brunču malu ripina
droši draiski pirksti
nu jau dziļāk grimst
karsta elpa manu
kaklu kaisli kutina
skūpstā ausis tvīkst
baudā visi jutekļi
augums atdevīgi trīs
iekārots un atvērts
pats zem tevis slīd
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
Tu manus gurnus spied cieši
Un sevi spraud manī tik tieši,
Ka uzmaucos virsū tik kaisli,
Ka bļauj tu, tēviņš - tik vaisli.
tu lidosi es šņākšu
kāpēc tā
nu tā mēs abi
pārvērtīsimies vētrā
tu gulēsi es krākšu
kāpēc tā
atpūtīsimies abi
pēc viesuļa gultā
sapinās briesmīgi
svārki
kā lupata var slēpt
tik daiļas potītes
tik skaistas pēdas
un tās kājas
kuras skūpsti
bez apstājas
ver aizvien platākas
atvērtu kvēli
vien svārku mala
asfaltu slauka
zem lupatas
tu es tik jauka
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
Tu skūpsti manu krūti
Un es tev pretī izliecos,
Jo jūtu pirmatnīgu iekāri -
Un kaislīgi tev uzspraužos.
skaisti ir rīti
zirnekļu tīklos ietīti
kad saullēktā rasas pilieni
tajos mirgo kā briljanti
dārgi tie rīti
cieši rokām apvīti
kad mīļumā pamodies esi
un baudi to kaislīgi
Manu bizi aptin ap
roku
Es pretī augumu loku
Satverta bize un
aptverta
Tavu augumu jūtu
Ar spēku un saldumu
Piepildīta un
neatlaiž roka
Vēl otra bize ir
brīva
Atkal atveru augumu
Esmu tik gandarīta
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
Lēni, lēni manos matos
Pinas tavi mīļie pirksti;
Un jau grimstu kaislos
Mirkļos, kā tu manī nirsti.
es būšu ar tevi
tikai nepaej garām
sarkani krāsotām
lūpām
stāvēšu ieplestām
kājām
redzot tavu bikšu
priekšu
mana roka
slīdēs zem svārkiem
sevi aiztikšu
domājot cik labi tu to
dari
bet es vēl nezinu
kā tu to proti
varbūt turpināsi
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"
Man ir ļoti mīksts dēlītis,
Kurā strādā ciets urbītis;
Tā ir mana kārā pežiņa,
Kurā pimpim veras ejiņa.
man ir
attiecības
trauslas
kā tīmeklis
un
negaidot piepildās
manas
karstākās vēlmes
manā
salauztā sirdī
gurst
aukainie vēji
tik
nemanāmi spēji
kāds
notraucis ir
manas
asaru pērles
negribu
izaicināt
postošos
vējus
pinam
mēs valgos
viens
otru ar vārdiem
mīļiem
un saldiem
skāvieniem
kaisliem
baudam
mēs dzīvi
mīļumā
aizmirstoties
par
pagātnes kļūdām
un turpmākiem maldiem
Kopkrājums "SIEVIETEI BŪT!"
Manu
smuko, mīksto dēlīti
Tavs
stiprais urbīt’s atradis
Un caurumiņu
tajā urbina,
Un
visu dēlīti tas kustina:
Jo
ņiprāk urbīt’s darbojas,
Jo
jestrāk dēlīt’s šūpojas.
Tu mana vāze,
Es tavs ziediņš;
Tu kļūsti pilna –
Tevī mans kātiņš.
Gribu sievieti -
Mājās sēdētāju,
Kura sagaida
Ar kotlešu kalnu
Un pārmetumu,
Ka visu neapēdu,
Un naktī neko nedabūšu.
Jo esam pārēdušies,
Un saprotu,
Ka rokas sarāvušās,
Lai atsniegtu viņu -
Labi nobarotu
Sieviņu,
Un vēl īsākas,
Lai pats to labumu
Samīļotu.
Laikam pirkšu
Lielāku gultu
Un ērti sapņošu
Par viņu -
Tik draiskulīgu,
Kurai pakaļ skriešu,
Nepaēdis noķeršu,
Un izbaudīšu.
es par tevi pasmējos
kad kurpes aizšņorēt pieliecos
jo sajutu kā kārojies
bet man pieskarties tu nobijies
Manas pēdas tavā šķīvī samin tomātus,
Bet tavas rokas plosa manus salātus;
Mēs abi plēšam kāzās dāvinātos traukus,
Un ar apetīti savienojam stilbus.
Es vēlos ielīst mīļā azotē
Un justies tajā pasargāta;
Es vēlos kaisles pilna mīlēties,
Līdz kājstarpē nav vairāk spēka...
es ar
sava cauruma plauku
dabonu
kādu vālīti šļauku
un
atkal ar rociņu savu
varbūt
ar mēlītes malku
atkal
paceļu ko jauku
nosauksi
mani par mauku
saņemsi
pretī vēl pļauku
bet ar
tik kārīgu auku
atkal tu
mani tādu
gribēsi
savu mauku
jau laizu tavu saldo galiņu
kas gardi manā mutē liecas
jo tavi pirksti veikli spēlējas
ar baudā caurumiņu slapju
kaisli tvanoša es grimstu gultas zīdā
un kairiem apaļumiem vilinošā pozā
es tavu roku ielieku starp savām kājām
un tur jau pirksti satiekas ar manām
mikli pavērtajām lūpām
jo kaislīgāk tu gūsti mani
jo notrīcu vēl kārīgāk
un atdodos tik saldi tā
ka baudā kliedzu
vēl un vēl jau skaļāk
Man acis kā zvaigznes,
kas mirkšķina spožas,
kad tevī tās raugās,
vai ciet veras baudās ...
es glaudu tavu galviņu
kas arvien staltāk slejas
jo trāpīgi gar manu kāju
tava roka mani meklējas
gards skūpsts uz tava kārā galiņa
kas manā mutē saldi liecas
jo tavi pirksti veikli spēlējas
kur caurumiņš jau baudā mērcas
Matos
zvaigznīti iespraudu
Un
brunčiem piešuvu vēju;
Tad ceļā
satiku puisieti strauju:
Tik veikli
viņš vadīja arklu,
Ka vagā
savu kurpīti zaudēju.
mans
augums rasas skarts
jau
saullēkts koku zaros
tiek
putnu balsīs izdziedāts
mans
augums sagūstīts
jau
saullēkts manos matos
mīļām
rokām sagumzīts
mans
augums izbaudīts
jau
saullēkts aizsteidzies
nav
vaļas visu pamanīt
mans
augums neatlaists
jau
saullēkts pazūd atmiņā
mēs
vēl kaisles ugunskurā
mans
augums cieši apskauts
jau
saullēkts jaunam rītam ceļā
sauc
Kopkrājums "SIEVIETEI BŪT!"
