DZEJOĻI BĒRNIEM
*****
Mana mīļā māmiņa,
Esmu tava saulīte;
Prieku radu mīlēta,
Jo es jūsu laimīte.
2024*****
Ārā
jau Saulīte debesu jumā,
Un
Janelis nomazgā muti,
Jo
Vecaimātei pannā
Jau
cīsiņi šņurkstinās traki
Un arī
vēl katliņā
Skanīgi
grabinās olas,
Bet
tējkanna gaisā
Svilpo
ūdensburbuļu tvaikus,
Un
puķainā šķīvī
Sviestmaizes
gozējas gardi.
Bet
galda galā
Stāv
koši brokastu trauki,
Un Saulesgarauši
lēkā:
“Labu rītu!
Labu apetīti!”
2024******
rietēja rietēja Saulīte
rietēja rietēja Gotiņa
Vecmāmiņa vakarā
spaini pieslauca pilnu
Man un Kaķim
jādzer piens
leca leca Mēnestiņš
leca leca Kaķītis
Vecmāmiņas istabā
gultā spilvens gaida
Man un Kaķim
Guļammiers
2024******
Guli guli bērniņ
manu
Es tev vēlu labu
nakti
Žū-ū ū-ū žū žū žū
Čuči čuči saldu
miegu
Lai tev miegā jauki
sapņi
Žū-ū ū-ū žū žū žū
Nobučoju vaidziņu
Sakārtoju sedziņu
Dziedu mīļu
dziesmiņu
(Un ar mīļu
dziesmiņu)
Iežūžoju miedziņu
Aijā aijā žū-ū žū
Novēlam tev naktī
mieru
Kamēr sapņosi tu
sapni
Žū-ū ū-ū žū žū žū
Atnāks rīts ar jauku
dienu
Saulīti un
debesszilu
Žū-ū ū-ū žū žū žū
Nobučoju vaidziņu
Sakārtoju sedziņu
Dziedu mīļu
dziesmiņu
(Un ar mīļu
dziesmiņu)
Iežūžoju miedziņu
Aijā aijā žū-ū žū
Tagad guli bērniņ
manu
Arī es uz gultu eju
Žū-ū ū-ū žū žū žū
Lai mēs atkal tiktos
rītu
Labus darbus
izdarītu
Žū-ū ū-ū žū žū žū
Nobučoju vaidziņu
Sakārtoju sedziņu
Dziedu mīļu dziesmiņu
(Un ar mīļu
dziesmiņu)
Iežūžoju miedziņu
Aijā aijā žū-ū žū
Žū-ū ū-ū žū žū žūūū
2024*****
Minka augstu cilā ķepas -
Pārsteigusi viņu rīta rasa.
Tagad visas malas slapjas:
Kažoks samircis un ūsas pil;
Sauss vien palicis ir Minkas
Gaisā sliektais astes gals.
Bet jau saule silda, rasa krīt,
Arī Minka saules staros žūst;
Savu kažoku viņš sakārtos -
Atkal mīksti pūkains kļūs.
2024
*****
Ziemas priekiem nu ir gana,
Sniegpulksteņi raugās:
Arī gaisā pavasari mana,
Gājputni jau lido mājās.
2024******
Mazā Ilze raugās augstumā,
Kā tur tumsā zvaigznes mirguļo.
Pēkšņi viena aši noslīd lejā -
Tieši egļu jaunaudzē.
Mazā Ilze ieskrien istabā:
“Vectēv, ejam zvaigzni meklēt!
Kamēr spīd, varēsim to ieraudzīt!
Tikko viena nolaidās tajā mežā –
Kurā koki aug ar adatām!”
Vectēvs iepleš acis pārsteigumā:
Ko lai atbild, kā lai paskaidro?
Mirkli padomā un saka tā:
“Zvaigzne ir jau sadegusi kritienā,
Nav nekā tur tajā egļu mežā
No tās tavas zvaignes – spožās.
Tagad jāsagaida nākamo,
Un, tai krītot, jāmin kāda vēlēšanās;
Ļaudis runā, ka tā vēlāk piepildās.”
Mazā Ilze aizskrien vēlreiz skatīties,
Varbūt atkal kāda zvaigzne lejā krīt,
Tad, nu, tajā mirklī mazā Ilze vēlēsies:
Lai tie visi kara onkoļi jau rītā
Sāktu vienā smilšu kastē draudzēties!”
2024******
Vecmāmiņ, celies!
Ārā jau saulīte!
Es jau piekusu gulēt
Un mans puncītis
Sen jau grib ēst!
Nu, labi, vecmāmiņ,
Guli - atpūties vēl,
Jo tev jau visu dienu
Mani būs jāauklē.
Es aiziešu kaktā
Pie sava Niķa
Konfektes paēst
Un tos cepumus,
Kurus viņam noliku
Mantu kastē.
Vecmāmiņ, paguli vēl -
Mēs ar Niķi būsim
Klusāki par pelītēm.
2024
*****
Kaķi,
ko tu sēdi,
Ko tu
sapņo
Peļu
taku krustojumā?
Kaķi,
ko tu gaidi,
Peles
sen jau
Danco
siera gabalā!
2024*****
Zem
tā koka sūnās
Cepurītēm
apaļām -
Tur
uz staltām pekām
Pilns
ar gardām bekām.
2024*****
Ripiņ,
ripiņ saules ripiņa
Ripo
mākoni, ripo otru;
Saules
ripiņa noripina
Mākoņus
no debesjuma.
2023******
Agrā rītā Minka sēž
Pie savas tukšās bļodas:
“Nau! - Ņau! Nau! - Ņau!”
Minka izbadējies sūdzas.
Tikai vēl jau agrs ir - visi guļ,
Nedzird viņa žēlabas.
“Tad, nu, palikšu es neēdis,
Peles ķert arī negribas,”
Domā Minka, “ņaudēt apnicis.
Iešu gultā atpakaļ.
Savas miega dzirnas
Malšu tur: murr, murr, murr ...
Tad jau vēlāk pilnu bļodu -
Graudus sabērs arī man.”
2024*****
Vau! vau! mājās nav
Neviena. Vau! vau! vau!
Te ir mana atbildība,
Kamēr saimnieks nav.
Vau! vau! vau!
Nenāc neaicināts
Tuvāk. Vau! vau! vau!
Varu iekost, ja tev
Bailes nav. Vau! vau!
Tas nekas, ka es
Tik mazs. Vau! vau!
Man ir zobiņš katrs
Ass. Vau! vau! vau!
Piezvani, nu, saimniekam,
Kamēr vēl tev biksēs,
Vau! vau! caurums nav.
Vau! vau! vau!
2024*****
Liec nogurušās austiņas
Uz miega mīksta spilventiņa
Un aizver piekusušās actiņas,
Lai aizmieg tās un izguļas:
Ar labunakti actiņām!
Ar labunakti austiņām!
Lai miedziņš dusā ieaijā,
Lai saldi sapņi atpūtā.
2024*****
zaķi badās
auni cilpo
peles ganās
cāļi auļo
ragana bez slotas
jūrā slido
tā kā tajā pasakā
kura vēl ir jāizgudro
2024
Koši
raibas oliņas
Lieldieniņas
rītā;
Krāsainas
kā taurenīši
Tās,
nu, malu malās ripo:
Lai ir
visiem jauka vasariņa,
Lai ir
auglība un miers visapkārt.
******
Tik –
tak, tik – tak, tik – tak
Dienu,
nakti pulkstenis uz galda tikšķ,
Tam
tikai atspere ir jāuzvelk.
Trrrrrrrrrrr
... tā
Pulkstenis
no rīta celties liek.
Klik –
klak, klik – klak, klik – klak
Vecātēva
pulktenis pie sienas iet;
To
dzen uz priekšu kustīgs pendelis,
Un
zobrati ar atslēgu tiek uzvilkti.
Bim –
bam, bim – bam
Tik
reizes sit, cik stundas ir -
Viens
bimbams tikai pustundai.
Bet
vecaimātei virtuvē
Ir
pulkstenis ar dzeguzi,
Kurš
stundas skaita:
Ku –
kū, ku – kū, ku – kū,
Un tas
ar garu ķēdi uzvelkas,
Kam
galā metāliska bumba karājas.
Bet
tētis nēsa rokas pulksteni,
Kurš
tikai mēmu laiku rāda,
Jo
tādam baterija ielikta,
Un
ciparnīcā skaitļi kvēlo;
Tik
nesaprotu, kā tāds laiku zin,
Ja
klusēdams var iet.
Es
pulksteni uz papīra sev zīmēju
Un
laiku lieku tādu, kāds man prātā nāk,
Un nav
tas jāuzvelk, un bateriju nevajag.
2023*****
Zīmēju
kaķi un zīmēju zirgu,
Bet
kāpēc tas
Kaķis
zīmējas ātrāk,
Nekā man
zīmējas zirgs?
Jo
četras kājas ir abiem
Un viena
aste, divas ausis,
Un abi
sēž, lēkā un guļ.
Bet
zirgs laikam liels,
Tāpēc
līnijas garas,
Un
grūti tās izvilkt tik ilgi,
Jo
viņam vēl pakavi, krēpes.
Bet
kaķis ir maziņš kā kamols
Ar
ausīm un asti.
2023
******
Mīlu zaļu Latvijas zīli
Un brūnu kastani,
Mīlu brūnu Latvijas mālu
Un zaļu nezāli;
Tā, kā mīlu savu zemi -
Es Latviju krāsoju.
2023
*****
Sniga,
snieg, snigs -
Sētā
milzt kupenas;
Sala,
salst, sals -
Sētā koks
sarmojas;
Leca,
lec, leks -
Sētā
tup garausis;
Smēja,
smej, smies -
Sētā
skrien Janelis;
Sila,
silst, sils –
Sētā spīd
saulīte;
Vēla,
veļ, vels -
Sētā
stāv sniegavīrs;
Gāja,
iet, ies -
Sētā
nāk svētku prieks;
Zviedza,
zviedz, zviegs -
Sētā
zirgs dīžājas;
Brauca,
brauc, brauks -
Sētā
trauc Jaunaisgads.
2023******
Pielecu,
lecu un aizlecu:
Tā
lēkāju pa zoodārzu,
Jo
lecu, lecu un ābolus lasu,
Kamēr
somu pieberu pilnu;
Jo, ne
velti, mani sauc par ķenguru,
Un
ābolus es neēdu –
Tos
savai draudzenei mežacūkai nesu,
Jo
nelec viņa tik augstu,
Lai
atspertu savus vārtus
Un
pati ābolos ietu;
Jo, ne
velti, viņu sauc par mežacūku,
Un mēs
dzīvojam blakus,
Kur
zem žoga viņa klusi rok caurumu
Uz
manu pastaigu laukumu.
Un,
kad pabeigs savu rakumu,
Tad
iesim abi uz dārzu,
Bet
tagad es lecu, lecu
Un
viens ābolus lasu,
Kamēr
satieku uzraugu ...
Un
atkal savā laukumā tupu,
Nu jau
kopā ar mežacūku.
Žēl,
ka tas caurums zem žoga tik zemu,
Un
atdodu draudzenei pēdējo ābolu.
2023
******
Labu
rītu – glaužas
Rokās
saules stari;
Lai
viss tev izdodas,
Ko
šodien labu dari.
2023
******
*******
Mammu! Mans lācītis aizgājis.
Dēļiņ, vai pazudis?
Nē, viņš vēl nav atnācis …
Gan jau atradīsi.
Mammu, vai tu ar mani parunāsi?
Dēliņ, atradu! Zem gultas pakritis!
2025********
Rudens rūķis jautri dejo
krāsu otas vicinot
visu mālē salnu skartos
sārti dzeltenos
un rudi brūnos toņos
Ziemas rūķis draiskošanos
vēl no malas tikai vēro
krāso krāso vien to
savu glezu raibo
jo ar savu salto
elpu visu novākšu pa tīro
tikmēr ķēpājies un danco
kamēr tikai gatavojos
tumši zilos mākoņos
iet pie tevis ciemos
izpriecājies vēl par smuko
jo es arī vēlos
savā stilā jautri padzīvot
tāpēc drīz jau ceļā došos
slēpies baltos puteņos
košo bildi pārvēršot
melnumgaros vakaros
sadrūmušu rītu skatos
mazliet saules piemetot
pelēkajos dienas vidos
sniegu mainot atkušņos
krāsas nosmērēšu dubļos
kamēr manu bildi netīro
Pavasara rūķis atnākot
atkal koši aizkrāsos
2024******
Rudens
rūķis lapas krāso,
Vaiga
sviedros naski ņemas,
Tā, ka
pašam drēbes raibas,
Arī krāsains
degungals.
Ciemos
atnāk Ziemas rūķis
Un to
visu baltu nokrāso;
Lapu
vietā sniegapārslas -
Rūķiem
krāsas beigušās.
Ziemassvētku
rūķis atbrauks,
Savus
draugus apdāvinās:
Krāsu
kastes, jaunas otas
Noliks
tās zem egles zaļās.
2023*******
Brāļa mašīnas stāv skumjās,
Arī manas lelles paliek mājās,
Jo mums skolas somas rokās,
Kurās vieta grāmatām.
Mēs ar brāli mācīsimies skolā,
Tāpēc tālāk viss būs savādāk:
Brīvais laiks, nu, paliks mazāk,
Jāpagaida rotaļlietām.
2024
*****
Šorīt gultā leca sauleszaķis
Un kutināja manu ausi,
Es mēgināju noķert saulesgarausi,
Bet spēli iztraucēja mākonis;
Un nu pie loga gaidu savu viesi,
Bet visapkārt tikai pelēks viss,
Jo saulesgarausis ir lietū pazudis.
Nu, ak, tu bezkaunīgais mākoni!
Kam noslēpi man sauleszaķi?
Vai nevarēji gaidīt vēlu vakaru,
Kad es jau sapņos gulētu?
2024 ******
Aizlido zeltaina bite,
Puķu putekšņiem klāta,
Un piepildās medus kāre
No mana koši ziedošā dārza.
2024****
No
ziediņa uz ziediņu
Savā
darbiņā bitītes lido;
Viņām
saulīte spīd un palīdz,
Lai
līdz tumsai putekšņus savāc.
2023******
Mežs
ir pilns ar kuplām eglītēm,
Lai,
nu, aug tās garas, skaistas;
Labāk kādai
lielai eglei palūgsim,
Lai
sniedz krāšņu zaru nozāģēt.
Tad
mēs mājās koši izrotāsim
To ar
bumbuļiem un svecītēm,
Un ar
saldumiem un dāvanām;
Būs
jau arī Ziemassvētki klāt.
2024****
Jau sauleszaķiem ķepas mīlīgākas,
Jo siltumā tie kļuvuši ir saulaināki;
Jau putnu balsis paliek skanīgākas,
Jo rīti veras arvien dzidrāki;
Un arī ļaužu sejas smaidīgākas,
Jo sagaidījušas ir pavasari.
2024*****
Pīlīte pagalmā cienīgi staigā,
Un aiz viņas pīlēni lempīgi
Veļas trokšnainā strīpā.
Ielec pīlīte siltajā dīķī,
Sakrīt arī visi pīlēni tajā:
Peldas pīlītes ūdens klajā,
Priecīgi pēkšķina pīlēni barā.
2024*****
Kad ziemas saltums lēnām atkāpjas,
Jau gaisā smaržas paliek dzidrākas,
Un putnu čalas arvien skaļākas,
Jau sniegpulksteņi vējā šūpojas,
Un kokos pumpuri jau sparojas.
Kad palu ūdeņi vēl noskrienas,
Jau stādi asnojas uz palodzes,
Kad bērzos sulu teknes saurbtas -
Jau zeme pavasarī gozējas.
2024******
Vēl tikai asno zālīte,
Bet gājputni jau ligzdas vij;
Vēl sniegapulkstenīši zied,
Un reizēm nokrīt kāda pārsla,
Bet pumpuri sprāgst vaļā cītīgi,
Un arvien zaļāks paliek zemes ārs.
Ir pavasaris pienācis -
Tā ritmu nemainīs pat sals:
Viss lapos, plauks un ziedēs,
Un pavasara ziedonis būs jauks.
2024*****
Katram saules staram
Galā saulesgarausis,
Kurš tik ļoti silti kutina,
Ka drīz jau paliks karsti;
Un tāpēc jāliek cepuri,
Lai tavu galvu nekaitina
Dedzinoši sauleszaķi.
2024****
Zemenīti sārtulīti,
Saules staru luteklīti
Satver kārie zobiņi
Un sulā mērcas mutīte,
Jo kuļas veikla mēlīte,
Un saldi gardā odziņa
Nu priecē manu puncīti.
2024******
Plūmes,
zemenes un āboli,
Apelsīni,
citroni un mandarīni:
Ir gan
savas, ir gan citu zemju
Saldi
augļi – visi tie ir mūsu
Veselībai
vajadzīgi vitamīni.
2024
*****
Vecmāmiņ!
Man
puncītis grib ēst.
Janeli,
jā!
Mēs
ēdīsim vakariņas.
Vecmāmiņ,
Viņš
grib gardumus.
Janeli,
Vispirms
kartupeļus.
Vecmāmiņ,
Man
patīk tava māja ...
Un
gribu priecīgu suliņu.
Es
zinu, ka man gribas,
Bet
šito es negribu
Un
ēdīšu rītā,
Kad
saulīte spīdēs.
Es
izdzeršu tēju.
Janeli,
Vai tu
vēl ēdīsi?
Vecmāmiņ,
Es
domāšu ...
Bet es
jau paēdos!
Janeli,
Un te
arī cepums.
Paldies,
man šitas
Vēl
ēdīsies.
Janeli,
Vai tu
zobus iztīrīji?
Jā,
vecmāmiņ!
2024*****
Janeli,
izskatās,
Ka šai
mantiņai
Kaut
kas trūkst.
Kur
pazaudēji?
Jā,
vecmāmiņ,
Jo
pazuda tur,
Kur
jau meklēju,
Un
vairāk tā nav.
2024*****
Sauli
aizsedz mākoņgubas,
Lietuslāses
gāžas strīpās.
Debesjums
pār zemi baras:
Bargā
negaisā tas ārdās.
2024****
Minka augstu cilā ķepas -
Pārsteigusi viņu rīta rasa.
Tagad visas malas slapjas:
Kažoks samircis, bet sausa
Palikusi stāvus celtā aste.
2024****
Gailītis dziedāja,
Vistiņa klukstēja.
Gailītis laktā
Lielīgi tupēja.
Perēklī vistiņa
Oliņas perēja -
Šķilšanos gaidīja,
Nedēļas sēdēja.
Izbrīnā nokāpa:
Oliņas pārplīsa,
Cālīši čiepstēja,
Pagalmā gailīša
Dziesmiņa skanēja.
2024****
Minka
kažoku kopj:
Ķepiņas
laiza
Un
purniņu mazgā.
Tev
arī ir jāiet
Mazgāties
vannā,
Un
būsiet, nu, tīri,
Ka
varēsiet nakti
Kopā
gultiņā gulēt.
2024*****
Šūpojas
zari, lunkani šmaugie,
Baltiem
pūkaiņiem pilni;
Pieskaras
vaigam, pūpoli maigie,
Liekas,
ka kaķēni glaužas.
2024*******
Lai tev gaiša galva
Un lai viegla spalva,
Lai ir gudra doma
Un lai patīk skola.
2024****
Ja tu šito mantu atrod,
Vārdu izlasi un atdod.
2024
****
Plūmes,
zemenes un āboli,
Apelsīni,
citroni un mandarīni:
Ir gan
savas, ir gan citu zemju
Saldi
augļi – visi tie ir
Veselībai
vajadzīgi vitamīni.
2024*****
No
rīta lietiņš Janelim virtuvē rāda,
Kā vēl
čabina, grabina palodzi,
Jo
visu nakti tas lija un lija,
Un
pagalmā pielēja kārtīgu lāmu,
Un
tagad visiem tai jālēkā pāri.
Janelis
paēd brokastis dūšīgi
Un
jaunajos gumijas zābakos
Aizskrien
pagalmā izlēkāt peļki:
Šļap –
šļapu, pļek - pļeku to bradā
Un
lietus mākonim priecīgi rāda:
“Pielīsti
vēl, jo es tavu lielo ūdeni
Jau
kārtīgi izšļakstināju!”
2023*****
Dziļi,
dziļi biezā mežā:
Drūmi
drūmi vilki dzīvo,
Rudas,
rudas lapsas klejo,
Brūni,
brūni lāči staigā.
Tajā
pašā dziļā mežā:
Palsi,
palsi zaķi cilpo,
Aši
ašas vāveres lēkā,
Asi,
asi eži ripo.
Dziļāk,
dziļāk tajā mežā:
Sūnains
meža vecis lūko,
Līka
ragana uz slotas lido;
Neej
viens pats tajā iekšā.
2023
******
Lecu,
lecu vārdiņus,
Deju,
deju dziesmiņu,
Dziedu,
dziedu solīšus;
Savu
prieku līksmoju.
2023
JANEĻA JODELE
