S 2020.
......
Slepenai mīlai nav
salduma,
Tai bezcerīga rūgtuma
garša.
Slepenā mīlā jau sākumā
Jūtos kā zaudējusi.
Katra reize var būt arī
pēdējā,
Mājās jāslauka asaras
spilvenā,
Par nākamo tikšanos
jādomā.
Tev blakus apguļas
sieva,
Tikai jāgrib un
jāmodina,
Vari iegūt viņu rītā,
gan vakarā,
Vai mīlēties visu
dienu.
Tikai es ne piesieta,
ne palaista,
Tavai laulībai pikanta
piedeva,
Mīlēties griboša,
jauka.
Tu domā, ka laimīga?
Es arī gribu savā gultā
Savu mīļu vīrieti
blakus.
Es arī gribu, lai
naktīs modina,
Un rītos ir kopīga
kafija.
Un darba gaitās
skriedama,
Es sagaidītu savu
nakti.
....
sūtu ziemas
savu pirmo sniega
pārslu
pārējas vēl birs un
birs
piebērs manu garo
ziemu
nesaņemsi visu sniegu
kurā kopā izkusīšu
ar to pārslu kuru
sūtu
saule notrauc pēdējo rasu
krāšņumā izsmaržo zieds
vīrietis kaisli apskauj sievieti
viņa mīļumā atvērta mirdz
AUTORGRĀMATA "SKŪPSTU GARŠA"KOPKRĀJUMS "PA VIDU RAUD KLUSUMS"
........
Sieviete
nogurusi
kas
karjeru vien veidojusi
un
sabiedrībā vietu sasniegusi
nu
attopas ka neredz savu otru pusi
kaut
kā ar puišiem tikusies bet atteikusi
nekas
nav labi un vēl princi neesot satikusi
jo
tikai viņu naudas makus vērtējusi
vien
savā gultā vientulībā raudājusi
un
rītos savu seju svaigu zīmējusi
un
svarus divreiz dienā vērojusi
un pat
kalorijas skaitījusi
sevi
kopusi un pucējusi
bet
vienalga bešā palikusi
ārprāts
arī pasi atvērusi
un tur
skaitļus sapratusi
īstu
dzīvi vēl nav baudījusi
visa
miesa izmisusi
asaras
birst klusi klusi
un kad
beidzot atslābusi
prātam
domām uzspļāvusi
cer ka
vēl neko nav zaudējusi
nesen senu
draugu redzējusi
neatceras
kad tik saldi trīsējusi
viņš
vēl teica ka tam patikusi
neaizmirst
un zvanīt solījusi
nenobijusies
un satikusi
beidzot
sirdi atvērusi
mīlestībai
atdevusi
visu
ieguvusi
uzplaukusi
Kopkrājums "PASAULES VĒJOS"
.....
Sieviete
lokās, vīrietis lūzt.
Viņa
kā gaiss ap zobenu plūst,
Ļaujot
to cilāt vai zemē grūst.
Bez
saules un asinīm asmenis rūs.
Kopkrājums - "PA VIDU RAUD KLUSUMS"
....
Sapņojam
par princi baltā zirgā,
Kamēr
pašas ar kleperi jājam.
Nav
laika noglāstīt darba zirgu
Un
vīlušās visur dodamies kājām.
Kopkrājums - "PA VIDU RAUD KLUSUMS"
...
Stīgu stīgām pītas
apvītas,
Rokas cieši glāstos
sakļautas.
Ir gan saldas gan
skābas vīnogas,
Kā laime rūpēs
vienmēr ir vienotas.
Rūgto apiņu garša
paliek vien atmiņā
Patiesais reibuma
gardums ir tikai tuvībā.
Kopkrājums - "STARP VKARU UN RĪTU"