STULBEŅI AIZSKRĒJA SEVI ĶERT
(mēra laiki - dzejoļi notikumu hronoloģijā)
2019.gada rudenī pierakstījās šāds dzejolis. Man pašai ļoti nepatika - nekādi nevarēju "to iztulkot", vēlējos mainīt pēdējo rindu, bet "tukša galva". Vienkārši nesapratu - kāpēc maskas? Ne te bankas aplaupīšana, ne karnevāls - un kāds sakars maskai ar nāvi? Absurds! Pasaule virtuāla, nesaožama - stulbums! Bezatbildīgi smaidošām mutēm? Bet mēs jau sen staigājam ar "pārspīlētiem" smaidiem. Nesen internetā izlasīju, ka zem maskas neviens neredz, un var mēdīties uz nebēdu. 2019.gada decembrī "sākās" C19. Un pēkšņi sapratu - es jau to "zināju"!2019.gads - septembis
05-MAR-20
Šorīt pasauli ierauga
Kāds sniegapulkstenis,-
Tas izlīdis, apjucis,
Bez sniega tuvuma.
Vai savu laiku sajaucis?
Ziemas sniegapārslas,
Saltā ūdenī pārvērstas,
Jau ilgi maldina zemi.
Vai rudens ir beidzies?
Augstu aukstajā gaisā
Mājupceļā gājputni klaigā,
Izjūkot kāsim pa ligzdām.
Vai lakstīgalas jāgaida?
Pelēkās debesīs veroties,
Balts sniegapulkstenis
Pavasarim skanīgi zvana:
Vai kopā ar sauli mosties?
14-MAR-20
Piedalos kopējā vīrusa trakumā,
Jo arī manas domas ir nemierā:
Cilvēki apjukuši,
Nezin, kur laiku likt,
Jo ierastās izklaides liegtas.
Cilvēki sadusmoti -
Nevar pasaulē skriet,
Jo vēlmes tiek ierobežotas.
Cilvēki samulsuši,
Ir dīvaina sajūta,
Ka var atpūsties mājās.
Cilvēki maldināti,
Novērsta uzmanība,
Kad notiek cīņa par varu.
Cilvēki nožēlojuši,
Pārspīlēta palīdzība,
Bēgļu glābšana neapturama.
Cilvēki sapratuši,
Izdevīga sakritība,
Kaut ko panākt ar vīrusu.
Tikai 21. gadsimta
20-to gadu sākums
Un šim neprātam
Sekos turpinājums.
20-MAR-20
Sniegapulkstenis zvana,
Šoreiz brīnumu gana -
Plika zeme bez sniega,
Un to vairs nepamana.
Arī pasaulē dīvaina jezga,
Ar bailēm, ka vizbule zila
Nu uzplauks bez cilvēka,
Kam tuvojas kapa mala.
12-APR-20
Dienas rit, pienākumi triec, viss jāpaspēj:
Kalendāru šķirt un vairāk naudu nopelnīt.
Radi, draugi un mīļie satikties nepaspēj.
Rīt, parīt, aizparīt, kaut kad – var pagaidīt.
Svešam neprātam pēkšņi tava miesa ir lieka,
Un laiks apstājas, bet esi bez brīvības prieka.
Vairs nav, kā vakar, aizvakar, arī vēl senāk,
Par vēlu nožēla - pasaule apgriežas savādāk.
12-APR-20
Klusa atnāk Lielā diena,
Zaķi drošos attālumos;
Jāparaugās tautas kalpos,
Varbūt zelta olas izdēs.
12-APR-20
Noteikumi liek visu lūkot pa gabalu,
Un valdības vīri savus mēteļus virina;
Zaķi smieklos gar zemi un kājas tirina -
Kā parasti: sola olas, parāda tukšumu.
25-MAI-20
es šogad
nekur neiešu
nevienu nesatikšu
es šogad
nekur nebraukšu
neko neredzēšu
es šogad
sevi izolēšu
nenoliegšu ārprātu
23-JUL-20
Visur norādes visur zīmes
Kur jāiet kā jārīkojas
Bet es šajā ārprātā
Atrodu taku gludu un tīru
Svešām monētām nenoklātu
Un pa to tik viegli es eju
Kā beidzot atgrieztos mājās
Kur mutes smaida un acis smejas
Un mīļas rokas un laimīgas sejas
Labi ka sapņi bez nodokļiem
Atkal modinātājs zvana jāatver acis
Varbūt sapnis tā apkārtne
Kurā saukļi un maskas
Visi bailīgi slēpjas paši no sevis
Un man atkal jāapsedz mute
Lai ar sapņiem citi nesaslimtu
12-AUG-20
laimīga jo varu būt pati
šajā pasaules ārprātā
kad jānēsā maskas
ne tik greznas kā karnevālā
bet ļoti prastas
esmu kopējā slazdā
atmaskota bez maskas
vien acis un ausis ir vaļā
arī kājas un rokas nav piesietas
bet nekas jau nav jārunā
ja patiesi ķeras pie lietas
12-AUG-20
masku parāde
ikdienas karnevāls
kurš grib tas liek
smaidi zīmēti tiek
vai tikai kaut kas jāuzliek
varas izrāde
bezgalīgs karnevāls
pakļauties liek
visi vienādi paliek
vai vienkārši prāta nepietiek
vēl ir citādi
kam tikai smiekli nāk
par šo muļķīgo izrādi
kad paši autori ir bagāti
jo režisori maskas neuzliek
29-SEP-20
Rudenī domas paliek smagākas
Par ražu un lietus peļķēm,
Kritušām lapām un skumjām,
Vējainām naktīm, pelēkām dienām,
Veļiem un svecēm.
Vai nav nekā jautrāka?
Ir! Jo rudeni nomaina ziema
Auksta un varbūt bez sniega,
Ar gadumijas melošanu
Un karnevāla prieku,
Kamēr kūstoši sniegavīri
Un slīkstoši makšķernieki
Ziņos par pavasari.
Tikai tagad, rudenī,
Lapas dvako pēc trūdiem,
Bet nav jau tik drūmi,
Jo kādreiz būs ziema,
Arī nākamā atmoda,
Paciet pusgadu
Ar masku.
08-OKT-20
Sunim ir uzpurnis
Lai kādu nesakostu
Saimnieks ir barvedis
Bet instinktu neapturēsi
Cilvēkam ir uzdegunis
Ar pilsoņa pienākumu
Maucējs tikai raustīklis
Bet pasūtītāju neatradīsi
Viss ir lēts karnevāls
Uzpirksts ar maskām
Dievam iespļāvis neprātis
Šo pasauli jau ir izpostījis
12-OKT-20
Lieku savu muļķu masku,
Kāpju desmitajā tramvajā,
Apsēžos un pretī redzu
Citu muļķi tādā pašā izskatā.
Ausis kustas, acis smejas,
Mute saka, "sveika, muļķe,
Prasta maska izceļ daiļumu!
Varbūt stulbi iepazīsimies?
Manai maskai vārds ir jānis."
Pretī smejos, "esmu līga,
Patīkami iepazīties, stulbeni!"
Raujam maskas, gardi rēcam,
It kā Covids plaušas kutinātu.
Tikai blakus citi ļoti nopietni,
Savas maskas savelk ciešāk.
Ja nu šito divu idiotu smiekli,
Tā kā vīruss, aplipinās prātu?
Kā nu dzīvos tādi, saslimuši,
Veseli ar savām domām? Nē!
Labāk maskā ērti klusēt barā.
15-OKT-20
baudu civilizācijas labumu
vientulību ar internetu
kamēr otrs turpat blakus
savu planšeti noglauda
es vienaldzīgi savu moku
tur sarunas par politiku
vīrusu un citu ļaunumu
abi izniekojam savu laiku
kad noņemam maskas
un dodamies uz gultu
kur sarunājas muguras
par to kas kādreiz bija
AIDU un prezervatīvu
par šodienas biedu
masku ar Covidu
nav laika runāt
par mīlestību
16-OKT-20
brilles plaušas
smacīgi svīst
aizklātas acis
bet uzpurnis īsts
atkal melns rīts
un saindēts prāts
bet atvērtas acis
uzpurni nīst
17-OKT-20
dodos lasīt meža veltes
ledū aizvilkušās peļķes
paši zvēri visu apēduši
būšu kaut ko sajaukusi
ilgi stāvu trijās priedēs
debespuses kopā četras
pareizo man noslēpuši
būšu kaut ko sajaukusi
kājas pašas aiznesušas
Ķīnā ražots elpā apdullusi
iepirkumu grozu nozagusi
kaut ko būšu sajaukusi
būtu labāk cirvi nopirkusi
nestāvētu trijās priedēs
viena saplosītās drēbēs
kaut ko būšu sajaukusi
veros saņurcītā čekā
esmu visu maksājusi
būšu kaut ko izjaukusi
man to cirvi atņēmuši?
17-OKT-20
katru dienu lieku prastu
Ķīnā gatavotu dārgu masku
paklausīgi ticu tam ko daru
aiz tās slēpju savu seju
brilles ciet ar elpas rasu
apkārt neko nepamanu
ko man liek to arī daru
tāda aušojos par visu
bimbāšu kad nokritīšu
ātri puņķus noslaucīšu
uzlikšu un nesaslimšu
17-OKT-20
manu prātu
neaizklāt ar masku
tikai prātā sajaukt
tikai nogalināt
manu prātu
nepārliecināt ar masku
tam var stāstīt
tam var rādīt
tam var melot
prāts to visu
neļauj slēpt aiz maskas
liek man rakstīt
liek man runāt
ko man darīt
savam prātam klausīt
19-OKT-20
kredīts vid un covid
ienākumus plosa vid
covid neļauj pelnīt
kredīts naudu dīc
kredīts vid un covid
kopā karnevāla dejā
maska iespļauj sejā
aizrāvušies ņirdz
kredīts vid un covid
varbūt labāk slims
paliks bešā kredīts
neaiztiks vairs vid
kredīts vid un covid
sagriezušies elles ratā
savu ākstīšanos beigšu
saplosītā naudas makā
zudīs kredīts vid un covid
visam beigas viltus maskā
vienlīdzīgi nāves priekšā
dzisīs kredīts izmirs vid
20-OKT-20
Negvelz niekus
Velc masku un dzīvo
Ne jau tev šo pasauli mainīt
Kāds agrāk gadsimtos dzimis
Šo postu nākotnei pametis
Negvelz niekus
Velc masku un neāksties
Sen nav deguši milzīgi kari
Tikai sejas ir pārpalikušas
Negvelz niekus
Velc masku un priecājies
Tāpat kā reiz mēra laikā
Kādam vienmēr ir veicies
Negvelz niekus
Velc masku un slēpies
Masku ballēs priecājušies
Ir tikai likteņa izredzētie
24-OKT-20
mākoņi bez maskām
bez robežu stabiem
līdz tavām svešajām mājām
traucas veļoties lietus lāsēm
pāri taviem siltajiem vaigiem
abu sajauktām asarām
un ilgotiem glāstiem
01-NOV-20
Novērojumi pārdomas – svētku ieskaņā ..
Kas apdraud mūsu svētkus?
Kāds sods par netaisnību?
Kas apdraud pašu patiesību?
Kāds sods par nepaklausību?
Bet sods ir sen jau saņemts:
Ir aizliegts garāmejot tuvoties,
Un aizliegts rokās sadoties,
Ir aizliegts pulcēties,
Ir atļauts sajaukt domas,
Ir atļauts baidīt sabiedrību.
Jo kādi mūsu vidū paklausīgi šķauda
Un svešā rīkojumā tautu laupa,
Jo vaļā krogi, laimētavu zāles,
Bet aizver skolas, teātrus un sporta halles,
Jo krogā smadzenes peld šņabja glāzē,
Bet kultūra tās tikai saindē ar prātu.
Jo nospēlēta nauda bankā atgriežas,
Bet, izglītībā ieguldīta, paliek tautai.
Tas varenajiem liekas netaisnīgi
Un visas viltības tiek nomaskētas.
Apkārt klejo apjukušas sirdsapziņas,
Bet es gribu nepazaudēt savu prātu.
Kas to zin, kad atkal kopā svinēsim,
Jābaidās, lai tauta svētkiem neizmirtu.
01-NOV-20
apkārt sen jau
viss ir zaļi balts
biju zaļi brīvs
notverts balts
bija elpa cilvēki
tagad elpu rauj
zaļi bāli rēgi klīst
it kā būtu zemē
it kā būtu debesīs
maskā atkāk velis
pelēks zaļi balts
noraud sveces
kāda neatlaists
06-NOV-20
Vēlos kopā ar visiem
Daugavas krastmalā
Dziedāt lūgšanu
Par Latvijas tautu.
Gribu to pleca sajūtu,
Izjust patiesu brīvības prieku,
Mūsu dzīvības svētkus.
Jo saku, paldies,
Tiem varoņiem bez skaita,
Kas senāk krita,
Par savu tēvu zemi,
Lai nemoka sveša vara,
Lai tauta elpo brīvi.
Es ticēju, ka tā būs mūžīgi,
Bet varoņu upuri nopelti,
Jo nebūs svētki.
Šogad iebaidīti,
Visi kļuvuši sveši,
Maskā iedzīti,
Kurli un akli,
Padevīgi.
08-NOV-20
augļu mušām salda nāve
sulas glāzē grimst bez stresa
paēdušas padzērušas nomirušas
savus snuķus izbāzušas
cilvēkiem ir maskas nāve
bezcerībā grimst no stresa
aizsmakuši apjukuši pamiruši
savas mutes noslēpuši
14-NOV-20
Ziemassvētku zvaniņš
Šogad niķojas.
Kas mums tā par dūkšanu
Dziesma kā zem segas skan.
Kāpēc tam ir vienam
Jābūt skanīgam?
14-2002-NOV-20
Ko lai šogad saka
Ziemassvētku zvaniņam,
Kā lai gaišus svētkus svinam,
Kad vairs nejēdzam, ko darām.
It kā ticam, ceram, mīlam,
Ienīstam un nokaujam.
Tā mēs katru gadu
Dieva sūtņa ierašanos svinam,
Katru dienu viņu lūdzamies,
Tikai esam divām sejām:
Viena naudai, otra Dievam.
Tagad sevi maskā slēpjam,
Varbūt tikai melojām?
14-NOV-20
Ziemassvētku zvaniņam
Šogad jāatbilst ir noteikumam:
Vairīties no neapsegtām sejām,
Ļauties neizjustam svētku priekam,
Neskandināt ļaužu baram.
14-NOV-20
lielveikalu zvanu skaņās
katru gadu jauna egle
jaunas mantiņas
un cita lampu virtene
jo vienaldzīga
mūsu negausībā
nogurusi zemeslode
mums tikai katru gadu
vajag visu jaunu
svētkos vēderam un makam
šogad arī pieskaņotu masku
21-NOV-20
Bet transportam durvis būs ciet,
Neviens nelaidīs baskājus telpās.
Pieklājīgi zeķēs caurumi skaitās,
Tagad jākaunās nestaigāt maskās.
Kur mani puķainie lietussargi?
Kur vizbules baltās un zilās?
Es gribu to ziedošo pavasari,
Kad atkal Covid kļūs mazāk,
Un vasara neatnāks maskās.
Bet ir tikai izmisums sejās,
Un nevar saprast, kurš raud,
Kur runā, kurš par to smejās.
Un sētnieki lapas jau sagrābj,
Drīz puteņi cirtīsies maskās.
23-NOV-20
Svētdien uz veikalu posos,
Vienā zeķē atradu caurumu.
Bet tikai tad, kad pie veikala
Satiku sētnieku pēdējās lapās,
Sapratu, ka ir jādodas mājās,
Nav jēgas modernās zeķēs,
Mana maska aizdurvē karājas,
Kurai vienalga cik dārgas
Man uzvilktas mantas.
23-NOV-20
Skrienot līdzi laikam un likumu maiņām,
Bijām pasaulē savām, atvērtām sejām,
Un neslēpām sāpes, sirsnīgāk smējām.
Modē bij’ uzsmaids atņirgtiem zobiem,
Kā reklāmas rāmjiem, tā labajam tonim,
Līdzīgi Češīras kaķim, bet asarām vēsām.
Šodien vairs nesmaidam, aizejam garām,
Nu varam brīvi ākstīties skanīgām mēlēm,
Jo esam līdzīgi, izsmieti ļaunuma maskām.
01-DEC-20
piderasā
šai maskā
kāds muļķības runā
piderasā
simts maskā
par muļķībām balso
piderasā
kāds maskā
šīs muļķības klausās
piderasā
un maskā
jau muļķīši staigā
04-2327-DEC-20
Mums dzīves laiks tik strauji iet,
Ka masku šova beigas nepanākt.
Vien izvēle, kam šajā laikā klausīt,
Vai diviem mīļi sadzīvot un baudīt,
Vai vientulīgi laimi nekad nesagidīt.
07-DEC-20
pasaule naudas varā
sabiedrības melos
dzīve bailēs ikdienas ziņās
tukšums ielās un kapsētās
klīstošas acis vienādās sejās
tas vēl nav ledus laikmets
vai pasaules nogrimšana
tā jau ir cilvēcības zaudēšana
divdesmit pirmais gadsimts
12-DEC-20 (kā nākotnes vīzija)
atkal pagājusi pelēka ziema
sniega pulkstenis ir saīdzis
no baltā zvaniņa svaiguma
nevienā sejā nekāda prieka
ir pienācis otrais pavasaris
kad pasaule tik pārbiedēta
ka šūpojas uz zārka malas
tai sniega pulkstenis lieks
jo apkārt kapu laiku zvana
17-DEC-20
kurš teica ka pasaule
ir brīnišķīga
tā vairs nav taisnība
jo ļaužu neprātā
izķēmota visa būtība
viltus vērtībās
varas greizajās spēlēs
dzīvības vārdā
brīvība sadzīta sejās
tās bezatbildības
sekas pasauli neglābs
no iznīcināšanās
18-DEC-20
es vēlos vēlos vēlos
es vēlos dziedāt dziesmu svētkos
es ļoti ļoti vēlos
es vēlos lai šis neprāts beigtos
es vēlos vēlos vēlos
es vēlos lai mēs satiktos
es ļoti ļoti vēlos
es vēlos dejot deju svētkos
es vēlos vēlos vēlos
es vēlos muļķiem nepadoties
20-DEC-20
sniegapārslas puķe
rudenīgā ziedakātā
dubļu saburzīta lapa
ikdienišķa tādā laikā
šajā brīdī acis bailēs
pretī kaut kas skatās
un vienalga kas tu esi
smaidā neko nepacelsi
pilnā atkritumu urnā
vējā lupatiņas trenkā
tagad ceļā nemanīta
zemē sviesta maska
sniegapārslu puķe zobos
nepareizas domas sakām
visus blēžus nevar redzēt
katrs savas ziņas skatās
22-DEC-20
Vīruss, kurš izēda pasaules smadzenes.
Kādas tur smadzenes?
Vairs jau nebija, ko ēst!
Vīruss, kurš aizskrēja trakajā pasaulē.
Kāda tur pasaule?
Vairs jau nebija, kur skriet!
Vīruss, kurš gribēja pasauli sagrābt.
Kāda tur grābšana?
Vairs jau nebija, ko grābt!
Vīruss, kurš pateica, stulbeņi, ķeriet!
Kāda tur ķeršana?
Stulbeņi sevi aizskrēja ķert.
27-DEC-20
Mūsu puzle izkaisīta
Pa visām miskastēm,
Tā vairs nav kastē saberama,
Tā vairs nav kopā saliekama.
Un dzīve samocīta
Aiz viltus maskām,
Tā vairs nav ritmā atgriežama,
Tā vairs nav tālāk plānojama.
Tā visa pakļauta
Varas neprātam,
Mūsu dzīve melos ir atņemta,
Mūsu dzīve ar varu iznīcināta.
27-DEC-20
Ciest nevaru
Šo masku izrādi,
Naudas radītu
Pasaules ārprātu
Ar sīko vietvalžu
Līdzi kliegšanu,
Nodevību uz parāda,
Bara instinkta
Pārdotu brīvību –
Cilvēces pašnāvību.
Nevēlos sabiedrību
Slimu un plānprātīgu.
Atgrieziet dzīvi:
Gaišu un skanīgu,
Ikdienas prieku
Un svētku sajūtu.
Atdodiet pasauli
Vēl neiztukšotu.
Redzēt negribu,
Kā cilvēki paši,
Tik klusi kā līķi,
It kā bez elpas,
Ziņu maldināti,
Bailēs izposta visu.
Ienīstu izmisumu
Un nabagu pazemību.
Lai tie bagātie varenie
Tikai naudu rītu.
28-DEC-20
Balts sniedziņš mūk no skujiņām,
Jo mūsu egle šogad ir vislabākā
Ar tukšiem sveču turētājiem,
Ar kaķu sakošļātām lampiņām,
Un mirdz tā bagātīgi piesnigusi
Ar skaistām masku pārsliņām.
