tautasdziesmas dzīvesziņa

latvietim ir tautasdziemas
pašapziņa dzīves ziņa
latvietim ir stipri vārdi
tautasdziesmas sirdsapziņa

Latvietim dzīvesziņa ierunāta tautasdziesmā.
Latvietim nav jākrīt ceļos pie mocekļa krustā.

2020

man ir mana tautasdziema
pašapziņa dzīves ziņa
tā ar mani labu dara
tautasdziesmas sirdsapziņa

Augšā celsies Gaismas pils,
Stiprināsies tautas gars.
Vēl jau traucē sveša cilts,
Bet tās kundzībai nāk gals.

Augšā celsies Gaismas pils,
Apsaimniekos stipra valsts.
Latviskums būs godā celts,
Nenoliegs vairs krusta vilts.

Augšā celsies Gaismas pils,
Nezudīs šis mantojums.
Jau no senčiem pūrā dots
Latvju tautas dainu zelts.

VISUMA  SAULGRIEŽI

Saulgriežu laiks
Sagriež sauli
Sagriež laiku
Saules mūžībā
Mūžīgā laikā
Saule griež laiku
Laiks griež sauli
Saulgriežu laikā

Zemei esam
Īsiņš mirklis,
Krikumiņš no mūžības,
Akmentiņš no kalnu grēdas,
Pilieniņš no okeāna,
Laika zibsnis
Tam visam.

Tumšas ziemas dienas
Aust bezcerīgi pelēkas;
Zemi klāj skatieni, dzīvojot cerībā.

Sniegpārslu lēkšķes
Slīd lēni un nopietni;
Zemi klāj baltu, apņemot klusumā.

Lietus lāses saltas,
Nežēlīgas no debesīm,
Zemi klāj lipīgu, pārvēršot šķīdonī.

Pārsliņu smalkne
Virpuļiem vējā krīt;
Zemi klāj irdeni, tinoties putenī.

Zemu slīdoša saule
Reti uzspīd un žilbina;
Zemi klāj gaišumā, pēkšņi nozūdot.

Gadalaika kaprīzes -
Cilvēka alkatības atbalsis;
Zemi klāj nākotne, pamazām pieradinot.

Kopkrājums "PASAULES VĒJOS"

rudens turas pelēkās peļķēs
bet ziema tur spoguļus veido
lietus mēģina vēl nepadoties
tajā jau sniegpārslas dejo
un ziema gadumijas laiku -
cilvēku pieņemtu sākumu
sirdsapziņām nokrāso baltu
un ļaužu pilnīgam mieram
atļauj sniegpārslām grēkā
vēl vārtīties pasaules dubļos
kamēr pavasaris melnbalto krāsu
draiski pārvērtīs varavīksnē
septiņas krāsas septiņas notis
aiz trejdeviņiem kalniem
trīs reizes trīs zīles dejos
vasaras saulgriežos
dzīvība sāksies
paparžu stingrajos ziedos
atvērti brunči plīvos
ziedēs nobriedīs ražos
un atkal pelēkais rudens
līdz sniegpārslām raudās
kā beigu mūžīgais sākums
papardēs radītām varavīksnēm
dzimušām pavasara ziedos

Jau krāju nākotnei atmiņas,
Par to, ka reiz bija zāle,
Bija zilas debesis un tur saule.
Pamazām pierodu pie nākotnes,
Kā būs, ja reiz izžūs zāle;
Tikai pelēkas debesis,
Un, kas ir saule?

VĀRDOJUMI

VĀRDOJUMI

Noņemu no tevis nost
Visu dzimtas lāstu,-
Aproku to krustcelēs,
Lai jūs atkal kopā nāktu.

Visu vecu un ļaunu
No tevis projām raidu
Un tevi pieņemu kā jaunu
Un tevi par savu saucu
Lai mēs sadzīvotu

Sadedzinu tīrīšanas vārdus:
Vējā izkaisu to draudu pelnus,
Lai no manis aiznes projām -
Visus tādus ļaunus melnus.

MĀTE  ZEMESLODE

laikam laiks ir atbrīvoties
no tiem kas prot vien negausīgi dzīvot
jo zemeslode nebeigs griezties
bez tiem kas dzīvo tikai ņemot

Laiks šodien garām aiziet nākotnē,
Jo mēs tik negausīgi dzīvot gribam.
Bet pasaule var arī viena pati ripot,
Bez visa tā, ko cilvēks rītā pazaudē.

Saules stari Zemei asaras slauka,
Zeme nomocīta, neviens to netaupa.
Saules stari Zemei brūces glauda,
Zeme savainota, alkatīgi radījumi laupa;
Saule un Zeme tiem tikai planētas -
Un radījumi saņem atbildes pļaukas.