tautasdziesmas dzīvesziņa

latvietim ir tautasdziemas
pašapziņa dzīves ziņa
latvietim ir stipri vārdi
tautasdziesmas sirdsapziņa

Latvietim dzīvesziņa ierunāta tautasdziesmā.
Latvietim nav jākrīt ceļos pie mocekļa krustā.

2020

Darbus daru vēlēdamās,
Lai tos krietni padarītu,
Jo Dieviņa padomiņā
Ik darbiņu paveikt varu.

Savu dienu Mārtiņš vēra:
Budēls nāca, Velis gāja;
Pilnu klēti, zemes mieru,
Garu nakti, tumšu dienu.

Krietnu laiku darbu daru -
Godam eju Saules ritmu:
Koša runa, daiļa deja,
Cienījama tautasdziesma.

Ik rītiņu ceļoties,
Dievam saku paldies!
un ar jaukām noskaņām
dienas gaitās dodos.

Laimas paredzētos darbos
dabas ritmos iekļaujos,
tuvojoties Saules rietam,
tai par dienu pateicos.

Labu nakti vēlējot,
sapņu miegā laižos,-
tā es Dieva padomā
dzīves laikā rosos.

Godam dzīvi dzīvojusi,
Māmuliņu klausīdama:
Sunīt’ts manos soļos iet,
Mīļos silda uguntiņa.

Dievs deva
Dievs paņēma
Dievs nepaturēja
jo atkal atgrieza
un līdzi gāja
daudz mācīja
un atgādināja
ka Visuma vara
ir dievišķīga
tava dzīvošana
pasaulīga būšana
vien laika daļa
no mūžības apļa

man ir mana tautasdziema
pašapziņa dzīves ziņa
tā ar mani labu dara
tautasdziesmas sirdsapziņa

Augšā celsies Gaismas pils,
Stiprināsies tautas gars.
Vēl jau traucē sveša cilts,
Bet tās kundzībai nāk gals.

Augšā celsies Gaismas pils,
Apsaimniekos stipra valsts.
Latviskums būs godā celts,
Nenoliegs vairs krusta vilts.

Augšā celsies Gaismas pils,
Nezudīs šis mantojums.
Jau no senčiem pūrā dots
Latvju tautas dainu zelts.

Košu lauku es aparu
Ar Dieviņa kumeliņu,
Mīļā Māra galdu klāja
Ar Laimiņas vēlējumu.

Labu rītu Saule ceļas,
Lai ir Laimas gādīgums.
Vēlos jauku dienu es,
Lai ir Māras darbīgums.
Dieva ziņā manas gaitas,
Lai ir dzīves rosīgums.

Lai mierīga debestiņa,
Sudraboti mākonīši,
Lai Saulīte zeltījusi
Tevi darbā, atpūtā.

Lai naksniņas melnumā
Ceļu rāda Mēnestiņš,
Lai Zvaigznīšu spožumā
Tevi sargā miedziņā.

Lai Tev tava Tēvzemīte
Atbalsts dzīves ritumā,
Lai ir baltas Tev dieniņas
Tautasdziesmas tikumā.

*********
Lai mierīga debestiņa,
Lai naksniņa melnumā,
Lai Tev tava Tēvzemīte
Tautasdziesmas tikumā.

2024

Latvietim savs kods ir tautasdziesmā,
Kur ierakstīta Dieva svētība un viņa vadībā
Ir mūžu mūžos Māras palīdzība darbībā,
Un prātam sirdsgudrība Laimas gādībā.
Kur dota vieda dzīvesziņa laika ritumā,
Kur tautas mīlestība dziesmā, dejā,valodā,
Un viņas gods ir darba tikumā un krietnumā.

Latvietim savs kods ir tautasdziesmā,
Kur Dieva svētītam un vadītam ir pasaulē
Dots viņam dzīvot pašcieņā un gara brīvībā.
Jo latvietim nav jākrīt ceļos krustu priekšā,
Jo cienījams ar kaimiņzemēm vienlīdzībā.
Bet diemžēl atļauj savu tautu turēt verdzībā,
Jo ir pacelts ubaggrasis viņa izstieptajā rokā.

Latvietim savs kods ir tautasdziesmā -
Jau laika ritā godājamā, sargātā un peltā,
Bet latvietim ir atkal stingri jāpieceļas kājās
Un sava stāja jāiztaisno svešinieku priekšā,
Jo jāiegulda nauda savā tautā, nevis bankā,
Jo ir jāpelna: gan tirgus krustceļā, gan zemē,
Jo jākļūst atkal latvietim - kā tautasdziesmā.

VISUMA  SAULGRIEŽI

Saulgriežu laiks
Sagriež sauli
Sagriež laiku
Saules mūžībā
Mūžīgā laikā
Saule griež laiku
Laiks griež sauli
Saulgriežu laikā

Zemei esam
Īsiņš mirklis,
Krikumiņš no mūžības,
Akmentiņš no kalnu grēdas,
Pilieniņš no okeāna,
Laika zibsnis
Tam visam.

Tumšas ziemas dienas
Aust bezcerīgi pelēkas;
Zemi klāj skatieni, dzīvojot cerībā.

Sniegpārslu lēkšķes
Slīd lēni un nopietni;
Zemi klāj baltu, apņemot klusumā.

Lietus lāses saltas,
Nežēlīgas no debesīm,
Zemi klāj lipīgu, pārvēršot šķīdonī.

Pārsliņu smalkne
Virpuļiem vējā krīt;
Zemi klāj irdeni, tinoties putenī.

Zemu slīdoša saule
Reti uzspīd un žilbina;
Zemi klāj gaišumā, pēkšņi nozūdot.

Gadalaika kaprīzes -
Cilvēka alkatības atbalsis;
Zemi klāj nākotne, pamazām pieradinot.

Kopkrājums "PASAULES VĒJOS"

rudens turas pelēkās peļķēs
bet ziema tur spoguļus veido
lietus mēģina vēl nepadoties
tajā jau sniegpārslas dejo
un ziema gadumijas laiku -
cilvēku pieņemtu sākumu
sirdsapziņām nokrāso baltu
un ļaužu pilnīgam mieram
atļauj sniegpārslām grēkā
vēl vārtīties pasaules dubļos
kamēr pavasaris melnbalto krāsu
draiski pārvērtīs varavīksnē
septiņas krāsas septiņas notis
aiz trejdeviņiem kalniem
trīs reizes trīs zīles dejos
vasaras saulgriežos
dzīvība sāksies
paparžu stingrajos ziedos
atvērti brunči plīvos
ziedēs nobriedīs ražos
un atkal pelēkais rudens
līdz sniegpārslām raudās
kā beigu mūžīgais sākums
papardēs radītām varavīksnēm
dzimušām pavasara ziedos

Jau krāju nākotnei atmiņas,
Par to, ka reiz bija zāle,
Bija zilas debesis un tur saule.
Pamazām pierodu pie nākotnes,
Kā būs, ja reiz izžūs zāle;
Tikai pelēkas debesis,
Un, kas ir saule?

Gailīt’s piešus dzindināja,
Ražas gadu dziedādams;
Saimnieks nažus asināja,
Mārtiņdienu gaidīdams.

Miķelīšos gailīt’s bēga,
Saimnieks bēgli nenoķēra;
Saimnieks darbu padarīja:
Ražas pilnu klēti bēra.

Lai gailīt’s katru dienu
Zelta piešus dzindināja;
Lai saimnieks katru gadu
Krietnu ražu izaudzēja.

VĀRDOJUMI

VĀRDOJUMI

Noņemu no tevis nost
Visu dzimtas lāstu,-
Aproku to krustcelēs,
Lai jūs atkal kopā nāktu.

Visu vecu un ļaunu
No tevis projām raidu
Un tevi pieņemu kā jaunu
Un tevi par savu saucu
Lai mēs sadzīvotu

Sadedzinu tīrīšanas vārdus:
Vējā izkaisu to draudu pelnus,
Lai no manis aiznes projām -
Visus tādus ļaunus melnus.