MĒS
******
Mēs tā kā laimes zaglēni,
Jo esam tikai mīļākie:
Tu grozies savā gultā,
Es raudu savā spilvenā,
Bet varējām būt laimīgi.
Tik bezjēdzīgi baidāmies
Reiz atkal būt ar kādu kopā,
Un tāpēc mēs kā gļēvuļi
Viens otru gauži mokām.
2025
*****mēs šodien visur skrejoši
un tajā pašā laikā garāmejoši
kā neredzoši
no sava skatījuma pavirši
par visu gudri spriedoši
un savas domas mainoši
kad sapratuši
ka esam nepareizi kaut ko pateikuši
un publikai to skaidrojuši
vai tāpēc sprīdi labāki mēs kļuvuši
eh tikai it kā kļūdījušies labojuši
bet ne jau savas domas mainījuši
jo tikai kaut ko manījuši
un garāmejot pateikuši
mēs esam vienaldzīgi palikuši
2025
*****Mēs reiz visi piedzimstam jauki un mīļi,
Bet, kāpēc kā plēsoņas, turpinām dzīvi?
Ja visu mūžu var sauleszaķēnus ķert.
Nu dzīvnieki medī viens otru, lai ēstu,
Bet kāpēc paēdis cilvēks cilvēku kauj? -
Tā, it kā kādiem saulesszaķēnu trūktu.
2025
*******
******
Mēs satikāmies saulrietā,
Un nakts bija mūsu.
Mēs šķirāmies saullēktā,
Lai dienā viens otru vairs nepazītu.
******
Mēs tiekamies tur, kur tava
Ticība, cerība un mīlestība
Pusceļā atmiņās maldās,
Jo pats tu meklē un klīsti
Un nezini, ko tajās vēl zaudē.
Es dauzos pa pasauli apkārt,
Bet zinu, ko vēlos, un noteikti,
Ko negribu vairāk tur satikt.
Piedod, ka pieskāros škiršanās sāpēs,
Jo netaisos neveiksmēs nogrimt,
Un tāpēc bez nožēlas dodos
No tevis projām vēl tālāk,
Jo ticu, ka varēšu rimties
Un beidzot es nokļūšu mājās.
Tajās būs pavards un mīļums,
Rīta rasā sagaidīs saullēkts,
Un zaķi ziemā apgrauzīs ābeles.
Es jūtu, kā tas brīdis man tuvojas -
Un ar prātu un sirdi esmu jau gatava.
2021
******
Mēs visu nevaram zināt,
Bet varam kaut ko minēt.
Vēl varam gudri muldēt
Par to, ko nevar redzēt.
2024
*****Mēs ticam pasakām
Un laimīgām beigām,
Bet līdz tām
Vēl ir jānokļūst ar savām
Un svešajām kļūdām,
Un tajās gūtajām mācībām.
Tāpēc jau dzīvojam ar cerībām
Par veiksmēm un dzīvībām.
2024
*****
Mēs skūpstījāmies zem ābeļu zariem,
Kad tie pilni ar ziediem
Tiecās pret sauli.
Mēs nesapratāmies zem ābeļu zariem,
Kad tie pilni ar āboliem
Līka uz zemi.
Mēs izšķīrāmies zem ābeļu zariem:
Man vilšanās augļi -
Tev vasara cauri.
2023
mēs visi esam
kā baltas sniegpārslas;
vai nu sasalstam,
vai nu izkūstam,
bet visbrīnišķīgākais brīdis -
kamēr lidojam
2019
Kopkrājums - "PASAULES VĒJOS"
Mēs esam šķērsas taisnes,
Kas vilktas paralēlās plaknēs;
No riņķa jāizveido elipse,
Lai varētu tās krustot.
Un jāzina ir formula,
Lai rēķinātu pareizi.
2020
Kopkrājums - "STARP VAKARU UN RĪTU"